Valdemārpils


Iedzīvotāju kopskaits – 1396

Iedzīvotāju blīvums – 465.3 iedz./km²

Platība – 3 km²

Valdemārpils (līdz 1926. gadam Sasmaka) atrodas 16 km uz ziemeļiem no Talsiem, Sasmakas ezera krastā. Valdemārpils pilsēta un Ārlavas pagasts robežojas ar Valdgales, Īves, Lubes, Vandzenes un Laidzes pagastiem. Kopējā pilsētas un pagasta platība ir 137.5 km 2. Valdemārpils savu nosaukumu ieguva tikai 1926. gadā, kad Latvijas Republikas valdība šādi pārdēvēja nelielo Sasmakas pilsētiņu, lai godinātu ievērojamā tautas atmodas laikmeta darbinieka Krišjāņa Valdemāra, kas šeit dzīvoja no 1835. gada līdz 1845. gadam, piemiņu.

Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienās pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts. Valdemārpils atrodas pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.-13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šīs vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās „velna laivas” pilsētas apkārtnē.  Līdz 13. gs. Ārlava piederēja pie Vanemas zemes un pieminēta 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu. 1253. gadā pēc kuršu sacelšanās apspiešanas

Ārlavas apkārtne nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Sasmakas vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, kad pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss jau bija kļuvis par Polijas-Lietuvas kopvalstsvasali. Domājams, ka tirgotāju apmetnes veidošanos veicināja 1570. gadā ebrejiem izdotā atļauja brīvi ieceļot Kurzemes bīskapijā. Sasmakas ciems tajā laikā bija izlēņots Johanam Manteifelim-Scēgem un tajā bijušas 10 mājas. Miesta pārvalde līdz 19. gadsimta beigām atradās Sasmakas muižas īpašnieka jurisdikcijā, un tikai 1894. gadā Sasmaka ieguva savu pašpārvaldi, kas tomēr bija samērā nosacīta. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas pārvalde 1917. gadā Sasmakas miestam, vienlaikus ar Talsu miestu, piešķīra pilsētas tiesības.

Mūsdienās Valdemārpils pilsēta un Ārlavas pagasts ietilpst Talsu novadā. Tai piemīt Kurzemes mazpilsētai raksturīgais vēsturiskais šarms. Pie Sasmakas ezera peldvietas ir atrodas labiekārtota atpūtas vieta un telšu laukums, kur bieži notiek sporta un kultūras pasākumi.


 

Ārlavas bānītis amatnieka sētā “Kauliņi”

Latvijas Amatniecības Kameras meistara Igurda Baņķa amatnieka sēta “Kauliņi” pārsteidz ar savu krāšņumu un iespaidīgajiem meistardarbiem – diviem koka auto “Sirmo Žiperi” un “Ašo Žiperi” un Ārlavas koka mazbānīti, ar kuru var apbraukt visu 3 ha lielo īpašumu ar savdabīgi ierīkotām atpūtas vietām un daudzveidīgām puķu dobēm. Šeit var svinēt svētkus – kāzas, dzimšanas dienas, […]

57.398132,22.579565+371 29430282

Jāņa Kristītāja Valdemārpils pareizticīgo baznīca

19. gs. pēdējos gadu desmitos un 20. gs. sākumā strauji izplatījās pareizticība. To atbalstīja cariskās impērijas valdība, finansējot dievnamu celtniecību, to skaitā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas kompleksa būvi Sasmakas miestā. No 1884. līdz 1889. gadam 243 Sasmakas evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi latvieši pārgāja pareizticībā. Laukakmens mūra baznīca ar sarkano ķieģeļu dekorējumu celta no 1889. – […]

57.374916,22.591860+371 26096090

Valdemārpils evaņģēliski luteriskā baznīca

Skarba un vienkārša ir ap 1646. gadu celtā Valdemārpils (Sasmakas) baznīca, kuras patrons ir Sasmakas muižas īpašnieks Kristofers Hoenastenbergs-Vīgands (Christopher von Hohenastenebrg- Wigandt). Baznīca vairākkārt pārbūvēta un remontēta, pēdējoreiz – 1999. un 2004. gadā. Valdemārpils baznīca ir neliela vienjoma garenbūve ar altārdaļu un piebūvētu sakristeju. Rietumu galā piebūvēts smagnējs kvadrātveida zvanu tornis ar piramīdveida jumta […]

57.370747,22.592783+371 29132325