Kolka ir tālākais Kurzemes pussalas ziemeļu punkts. Šeit ir  vērojama divu jūru – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča jeb Lielās un Mazās jūras – viļņu satikšanās . Rags kā sēklis zem ūdens stiepjas 6 km. Tā galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.

Kolkas raga ( Domesnes ) nosaukums pirmo reizi sastapts tekstā ap 1040. gadu, ierakstīts rūnakmenī Mervalā ( Mervalla ), Zviedrijā. Kolkas apdzīvotā vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387. gada dokumentā.

Kolkas ragā ir lieliska  iespēja vērot  jūrā gan saullēktu, gan saulrietu.

Kolkasrags ir pazīstams kā putnu vērošanas vieta, jo šeit ir intensīvākais putnu migrācijas ceļš Latvijas teritorijā.

Kolka un vēl 13 ciemi (Oviši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Jaunciems, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Melnsils un Ģipka) veido unikālo kultūrvēsturisko Lībiešu krastu (lībiešu: Līvõd rānda).