Valdemārpils evaņģēliski luteriskā baznīca

Tas esot noticis pirms vairāk kā 375 gadiem. Sasmakas muižas īpašnieks medībās esot apmaldījies. Trīs dienas klīdis un maldījies, barons izmisumā piesaucis Dievu, zvērēdams, ka tajā vietā, no kuras atkal atradīs ceļu mājup, liks uzcelt baznīcu. Viņa lūgšana tikusi uzklausīta. Paskatījies vērīgāk, barons ieraudzījis muižas jumtu. Tajā pakalnā lielkungs iedūris zemē zobenu un teicis: “Te būs baznīca!” Protams, tā ir tikai teika… Kad 1646. gadā Sasmakas barons Kristofers fon Hoenastenbergs-Vīgands uzcēla Sasmakas baznīcu tirdzniecības ceļa malā, kas veda no piejūras uz iekšzemi, te jau bija neliela apdzīvota vieta. Baznīca atrodas Lielajā ielā 2, tā ir neliela vienjoma garenbūve ar zvanu torni, ko rotā lode, gailis un krusts. Baznīcas pamati celti no laukakmeņiem, bet sienās laukakmeņiem pievienoti arī ķieģeļi. Altāris ir oriģināls sakrālās mākslas objekts ar centrālo gleznu “Svētais vakarēdiens”, kas datējams ar 17. gadsimta vidu, tāpat kā kokā grieztā kancele. Laiku vējos, kas brāzušies pāri, dievnams gan ir zaudējis daļu no sava krāšņuma, bet savu lepnumu nav zaudējis. Baznīcas dievkalpojumu pārtraukumi bijuši saistīti vienīgi ar mēra epidēmiju. Arī padomju gados tie notikuši mācītāja Edgara Krūmiņa vadībā. 1934. gadā baznīcā iesvētīja memoriālo plāksni atmodas laika celmlauzim Krišjānim Valdemāram. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir pieejams apskatei, saskaņojot apmeklējumu.