Plkst. 17.00 ar fotogrāfiem tiksimies Valdemārpils tūrisma informācijas centrā, lai klātienē pārrunātu dienā pieredzēto, kā arī noskaidrotu cik liela nozīme dokumentālām fotogrāfijām ir vēstures stāstu veidošanā.
Vai fotogrāfija ir stāsts? Vai stāsts ir fotogrāfija?
Diskusijā piedalīsies izcili Latvijas fotogrāfi – Inta Ruka, Māra Brašmane, Uldis Balga, Dainis Kārkluvalks, Valdis Brauns, Aivars Liepiņš un Gvido Kajons.
INTA RUKA – Rīga
Ar fotogrāfiju nodarbojas no 1981.gada un pamati apgūti fotostudijā VEF – fotogrāfa Gunāra Birkmana vadībā.
Darbojusies Ogres foto klubā.
Fotogrāfe pazīstama ar savām dokumentāli – antropoloģiskajām portretu fotosērijām, tādām kā “Mani lauku ļaudis” – Balvu apkārtnes iedzīvotāji, “Cilvēki, kurus satiku” – rīdzinieku portreti, “Amālijas iela 5a” – vienas Āgenskalna daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji un jaunāko “Atceroties dzīvi” – karā iesaistīto stāsti.
Inta atzīst, ka viņai grūti fotografēt nepazīstamus cilvēkus, tāpēc tiek veltīts daudz laika, lai tos iepazītu, uzklausītu viņu stāstus un likteņus. “Man ļoti būtiski ir, ja es varu ar cilvēku parunāt. Tad tu jūti. Cilvēks vienmēr kaut ko pastāsta – par savu dzīvi, par mājām. Ir daudz lietu, kuras tu uzzini, ieraugi tāpēc, ka tu to cilvēku fotografē”.
MĀRA BRAŠMANE – Rīga
No 1962.gada fotogrāfiju apguvusi pašmācības ceļā. Strādā galvenokārt melnbaltajā fotogrāfijā sev raksturīgajā dokumentālisma un humānisma stilā.
Bijusi Rundāles Pils muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fotogrāfe. Pasniegusi foto dokumentāciju Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas katedrā.
Piedalījusies grupu un personālizstādēs Latvijā un ārzemēs. Darbi izstādīti LNMM, izstāžu zālē Arsenāls, galerijā “Prospekto” Viļņā, Kopenhāgenas Pilsētas muzejā, Glāzgovas starptautiskajā mūsdienu mākslas festivālā, Arlas foto festivālā, Lielbritānijā, Bostonā, ASv un citur.
Fotogrāfijas un mākslas darbu reprodukcijas publicētas vairāk nekā 50 grāmatās, albūmos un katalogos.
ULDIS BALGA – Talsi
Fotomākslinieks, uguns skulptūru meistars, Talsu Krūmu mākslas grupas dalībnieks.
Ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 1969. gada. Savas zināšanas veido un papildina fotostudijas vadītāju un fotogrāfijas kursos. Darbojies Valkas fotoklubā “Reflex”. Ir Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs, Talsu fotokluba vadītājs un kluba valdes priekšsēdētājs. Bijis Talsu 2. vidusskolas fotopulciņa vadītājs. Ir Talsu Krūmu mākslas grupas biedrs. Aktīvi piedalās mākslas sekcijās, kurās aktīvisti uzdrošinās atrast ko neparastu.
Fotodarbi un fotogrāfijas eksponētas ASV un Eiropā. Latvijā eksponējis savus darbus Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Latvijas Dabas muzejā un citās izstāžu zālēs.
AIVARS LIEPIŅŠ – Rīga
Aivars Liepiņš fotografēt sāka 1973. gadā, studējot žurnālistiku Latvijas Valsts universitātē. Kopš 1977. gada strādājis par štata fotogrāfu. Strādājis žurnālā “Draugs” un dažādās avīzēs (pašlaik – avīzē “Diena”). Bijis viens no foto ziņu aģentūras A.F.I. dibinātajiem.
Fotogrāfijas publicētas gan Latvijā, gan dažādos izdevumos ārzemēs. Paralēli darbam presē gatavo autorkolekcijas.
Vairākkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu Latvijā un saņēmis balvu “Preses nagla”. 1992. gadā bijis to 30 Eiropas fotogrāfu skaitā, kuri nominēti Fox Talbot balvai (Lielbritānija). Viena foto albuma (“Daugavpils” 1988.), daudzu grāmatu un foto albumu līdzautors. Viņa personālizstādes tapušas gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē (Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, ASV u.c.).
- gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
GVIDO KAJONS – Rīga
Gvido Kajons dēvēts gan par izsmalcināti precīzu urbānās fotogrāfijas meistaru, gan subjektīvo dokumentālistu. Viņš atzīst, ka satīriski tverta ielu tematika viņam ir visinteresantākā, jo pats allaž atradies tās vidū. Kajona fotogrāfijas trāpīgi un spilgti liecina par padomju laiku Latvijā. Tajās redzamas it kā pavisam sadzīviskas lietas un situācijas, taču katra bilde ir spilgts, asprātīgs un dažkārt arī paradoksāls stāstiņš par tā laika reālijām.
Bijušas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā, Kanādā, Vācijā un Amsterdamā. Viņa pazīstamākā melnbalto fotogrāfiju sērija Tēma 011 tapusi padomju laikā no 20. gadsimta 70. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam, darbi no tās ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzejā krājumā, 2013. gadā sērija tika izdota arī grāmatā.
“Mākslas fotogrāfa Gvido Kajona fotoobjektīvs ar asu sabiedrisku publicistisku spēku tver šodienu, veidotu subjektīvā dokumenta stilā.”
Ekmanis, Rolfs.
DAINIS KĀRKLUVALKS – Valdemārpils
Dainis Kārkluvalks ir dzimis Valdemārpilī un ir profesionāls latviešu fotogrāfs. Strādājis laikrakstā “Talsu Vēstis” par fotoreportieri un nodarbojas ar fotomākslu, Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs.
Piedalījies neskaitāmās grupu izstādēs Latvijā un Eiropā, veidojis arī personālizstādes Latvijā un Somijā. Veido arī instalācijas un objektus.
Fotomākslinieks, kas ir notikumu, mirkļu un sajūtu mednieks un Kurzemes skaistuma mīlētājs. Valdemārpils dzīves foto dokumentālists.
VALDIS BRAUNS – Rīga
Latvijas fotomākslas klasiķis Valdis Brauns ir pazīstams ar gleznieciskiem aktiem un romantiskām ainavām, kā arī zvejnieku dzīves attēlošanu. Sižetu tiecies paust koncentrētā, simboliskā tēlā, izmantojis poētiskas noskaņas, tēlainas metaforiskas asociācijas. Portretējis māksliniekus, aktierus, atklājot sakāpinātas emocijas.
Piedalījies ap 300 starptautiskās fotoizstādēs, saņēmis 152 dažādus apbalvojumus. Par vienu no karjeras augstākajiem punktiem var uzskatīt Brauna trešo vietu World Press Photo konkursā ar fotogrāfiju Laimes lietus 1977. gadā.
Valdis Brauns ir M. Buclera un Žurnālistu savienības prēmiju laureāts, EFIAP biedrs kopš 1990. gada. Viņam iznākušas četras fotogrāmatas – Sapņu vējš (2000), Kāzas (2005), Sāļie vēji (2013), Mūža mirkļi (2015) un Taureņu deja (2018).
Valda Brauna darbi kolekcijās – CIAP kolekcija Mehelenā, Franču fotogrāfijas muzejā Bjevrā, Latvijas fotomākslas muzejā, Šauļu fotogrāfijas muzejā, Katalonijas fotogrāfijas muzejā Spānijā, kā arī privātkolekcijās ASV, Vācijā, Krievijā, Čehijā, Ungārijā, Indijā, Lietuvā.
Autora bildes ir publicētas astoņās Anglijas fotomākslas gadagrāmatās.
