Baznīckalns

Baznīckalns

Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta. Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu. 1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18. gs. vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā – kauna stabs un soda vieta. Te sodu izcietis arī 1665. Gadā par buršanu apsūdzētais zemnieks Pāgels Bauze. Viņam, trīs svētdienas pēc kārtas, bija jāstāv pie Talsu baznīcas, iekaltam dzelzs kakla siksnā. Laukums, kā liecina senā adrese – Lielais tirgus laukums, bijusi rosīga vieta; augot pilsētiņai tas kļuva par šauru, tomēr līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem te vēl notika slavenais piektdienas zivju tirgus. Daudz sabiedriski svarīgu notikumu šeit pulcēja ļaudis Latvijas Republikas sākuma laikā. Baznīckalnu ar Lielo ielu jau 19. gs. sākumā savienoja koka kāpnes, 1854. Gadā tām bija ap 80 pakāpienu, bet 1911. Gadā nopietna remonta laikā izveidotas margas. 1909./ 1910. Gadā izbūvētais mūris starp Baznīckalnu un Lielo ielu. Ap 1974. Gadu izveidoja betona kāpnes. 2011. Gada pavasarī pārbūves laikā mūris ieguva pašreizējo izskatu. Dievnamā no 1802. gada līdz 1836. gadam par mācītāju kalpojis Kārlis Ferdinands Amenda (Carl Ferdinand Amenda; 1771 – 1836), komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) tuvs draugs. Neskaldītais akmeņu bruģis līdz mūsdienām saglabājies netālajās Ūdens un Kalēju ielās. Vecpilsētu joprojām rotā 20. gs. trīsdesmitajos gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji. Kalnainais reljefs ietekmēja ielu būvniecību un māju celtniecību. Spilgts piemērs ir namiņš Lielajā ielā 41 – celts 1909. gadā, tieši zemes gabala robežās, bija izvietots A. Beķeres grāmatu veikals. Savdabīga ir senatnīgā Dzirnavu iela. Ielas namā Nr. 1 bērnību pavadījis aktieris Juris Bartkevičs (dz. 1950), bet mūža pēdējos gadus rakstnieks Aleksandrs Pelēcis (1920-1995). Kalna ielā iespējams apskatīt pārbūvētā veidolā kādreizējos ebreju lūgšanu namus – sinagogas, būvētas 19.gadsimta sākumā un vidū. Kalna ielā 10 jau gandrīz 100 gadus pienu sierā un citos gardumos pārvērš AS „Talsu piensaimnieks”. Siers „Talsu ritulis”  ir Latvijas vizītkarte!

Vairāk lasīt D. Alsberga, Z. Kalmanis “Talsu namu stāsti” (2017); A. Grūbe “Talsu ebreji”

Talsi
57.245007,22.596287