Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca

Pirmā koka baznīca Mazirbē uzcelta 1766. gadā. Jaunā mūra baznīca celta 1866.–1868. gadā par barona Teodora Ernesta Fīlipa Hieronīma fon der Ostena-Sakena līdzekļiem. 1866. gadā ielika pirmo pamatakmeni tagadējai mūra baznīcai, 1868. gadā baznīca ar 400 sēdvietām tika iesvētīta. Taisnstūrveida garenbūvei ir poligonāla apsīda un slaids, augsts kvadrātveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā tika bojāts baznīcas tornis un jumts, bet 1927. gadā to atjaunoja.1964. gadā padomju vara baznīcu atsavināja, bet 1970. gadā tā tika aizdedzināta un stipri izdemolēta.1985.–1988. gadā baznīcu atjaunoja, un 1988. gadā tajā ierīkoja koncertzāli. 1989. gadā pēc 25 gadu pārtraukuma baznīcā atkal notika dievkalpojums. Baznīca ir iespaidīga akmens mūra vienjoma ēka ar 40 m augstu torni un slaidu astoņstūra smaili.

Baznīcas interjerā saglabājušies vēsturiski altāris, kancele un ērģeļu lukta. Vecā altārglezna “Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” tika nozagta 1949. gadā jaunu tāda paša sižeta gleznu 1993. gadā iesvētīja māksliniece Gunta Lapiņa-Grīva. Pašreiz tornī atrodas 1788. gadā Rīgā lietais zvans.

Dievnams ir viena no skaistākajām Kurzemes piekrastes baznīcām, kas izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznaino veidolu.