Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca

Kolkas baznīca sākotnēji bija koka celtne, bet 1884.–1886. gadā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta uzcelta jauna akmens un ķieģeļu mūra baznīca ar 275 sēdvietām. To par saviem līdzekļiem uzcēla barons Karls Ludvigs Ferdinands fon der Ostens-Sakens.

Baznīcai ir masīvs tornis ar slaidu astoņstūra smaili un raksturīgi trīsstūrveida logu noslēgumi. 1964. gadā draudze bija spiesta no baznīcas atteikties, un ēkā ierīkoja noliktavu. 1989. gadā draudze darbību atjaunoja, bet 1991.–1993. gadā baznīca tika restaurēta. Atjaunots altāris, kancele, grīda, logi un jumts.  Tornī saglabājies 1926. gadā Rīgā lietais zvans.

Dokuments, ko atrada 1992. gadā, restaurējot baznīcu, skaidroja, ka baznīca līdz 1833. gadam trīs reizes mainījusi atrašanās vietu. Restaurētās gandrīz mūžībā zudušās baznīcas interjers ieturēts silti brūnganos un baltos toņos. Spēcīgs akcents dievnama atturīgajā interjerā ir modernā stilā neparasti risinātā altārglezna triptihs, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājums (1993. gads).