Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ģipkas baznīca pirmoreiz rakstos minēta 1727. gadā, bet pēc zvana uzraksta pirmā baznīca šeit, iespējams, pastāvējusi jau pirms 1480. gada. 1772. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet 1860. gadā – mūra baznīca ar 350 sēdvietām. Tā celta no laukakmeņiem un ir vienjoma ēka ar poligonālu altārdaļu un masīvu torni. 1979. gada 1. septembrī baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kurā izdega ēkas iekārta, tostarp altāris, kancele un ērģeles. No ugunsgrēka izdevās izglābt altārgleznu “Kristus pie krusta”, Svētā Vakarēdiena trauku, divas lustras. Ugunsgrēks sākās tieši no torņa, lai gan nekas nav pierādīts, pastāv aizdomas, ka vainojama novērošanas torņa vīru neuzmanīga rīcība ar uguni. 1990. gadā draudze atjaunoja darbību.

Baznīcas atjaunošana notikusi divos etapos – pirmais ilga no 1992 – 1997.g., šajā laikā tapa baznīcas atjaunošanas projekts un tika piesaistītas finanses, lai no jauna izveidotu baznīcas dzelzsbetona mūrus un uzliktu šindeļa jumtu. Otrais atjaunošanas posms sākās 2000.g., kad aktīvi baznīcas atjaunošanā iesaistījās arī Valdis un Daina Randes. Šajos 10 gados līdz baznīcas atjaunošanai, tās draudze ir spējusi savākt ap 100 000 Ls  ziedojumos, lai baznīcu spētu atjaunot, pārvestu ērģeles, restaurētu un uzstādītu tās.

Tagadējās baznīcas ērģeles pārvestas no Ziemeļanglijas, ar kāda labdara palīdzību. Tās 1910.g. izgatavoja ērģeļu ražošanas firma „H. J. Nelsons”, bet Latvijā tās atjaunojis Alvis Melngalvis. 2010. g. 9. oktobrī notika atjaunotās baznīcas svinīga atklāšana.

2020.gada jūlijā tika atklāta Rojas muzeja un Ģipkas baznīcas draudzes kopīgi veidota izstāde/ ekspozīcija “Ģipkas baznīcas stāsts”. Šajā ekspozīcijā iespējams iepazīties ar baznīcas vēstures stāstu, tās likteņa pavērsieniem un cilvēkiem, kuri piedalījušies šī stāsta tapšanā.

Pavisam nesen pie Ģipkas baznīcas izveidots Dvēseļu dārzs, kurā atdots gods līdz šim kapsētas mežainajā daļā pamestajiem un apkritušajiem krustiem. Dvēseļu dārzā ir gandrīz pus simts krustu, un vecākais ir no 1740. gadiem. Dārza iekārtošanas darbi turpināsies katru gadu, veidojot krāsainu puķu un krokusu pļavu, kas ieskauj Dvēseļu dārzu. Dvēseļu dārzu papildina skulptūra, kas veidota kā kuģis, lai atdotu godu arī bojā gājušajiem zvejniekiem, kā arī tiem jūrniekiem, kuri darbu jūrā turpina vēl šodien.

Baznīcas iekštelpās ir iespējams apskatīt atjaunotu metāla kapu kroņu vannu. Kroņu tradīcija Latvijā bija izplatīta 19.gadsimtā, īpaši Kurzemē un Vidzemē. Kroņa vanna bija dārgs objekts un to varēja atļauties tikai turīgākiem pavadītāji.