Ķēniņkalns

Ķēniņkalns jeb Pilsētas dārzs un Ķeizerdārzs. Augstums 93 m vjl. Teika stāsta – te apbedīts kuršu ķēniņš, un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos sanesusi zemi virs valdnieka atdusas vietas. Bet dokumenti liecina – Leču uzkalna ziemeļu galā 1858. gadā (Fabrikas ielā 1) uzceltās mājas īpašnieks bija vācietis smalkģēris Karls Kēnigs (König), ticami, ka nosaukums cēlies no latviskotā uzvārda – Ķēniņs. Ap 1894. gadu gar namu ierīkotas ozola koka kāpnes ar vairāk kā simts pakāpieniem, materiālus ziedoja Stendes un citu apkārtnes muižu dzimtkungi. Turpinot īstenot nodomu par Pilsētas dārzu, Pastendes muižkungs Hāns atdeva miesta pārvaldei par ļoti zemu zemes nomas naudu visu skaisto Leča kalna iestāvo slīpumu pret ezeru. Pilsētas dārzs sākts veidot 1895. gada pavasarī ieceltā miesta vecākā ārsta Gustavs Blāzes vadībā, izveidota dārza komiteja darbu turpināšanai. Iedzīvotāji ar krūmiem apaugušo kalnu notīrīja, aprīlī stādīja ziedotos kociņus. Trīs terasēs ierīkoja gājēju celiņus, solus atpūtai. Ierīkoto dārzu svinīgi, ar mūziku un uguņošanu atklāja 1897. gada maijā, nu jau vecākais bija aptiekārs Otto Gērke. Bija ierīkots arī Paviljons, pēc Pirmā pasaules kara tas nodedzināts, uzcelts jaunā veidolā 1923. gadā. Te tā paša gada 11. jūnijā Talsu pašvaldība uzņēma Valsts prezidentu Jāni Čaksti (1859–1927). Līdzās paviljonam bija deju laukums, kas pastāvēja līdz 1958. gadam, kad kalna pakājē izbūvēja Festivāla laukumu, kas vairākus gadu desmitus pulcēja iedzīvotājus uz koncertiem, atpūtas vakariem, deju svētkiem un sporta sacensībām. Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra “Koklētājs” (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. Par seniem laikiem liecina vecā un jaunā Fabrikas ielas apbūve – kādreizējā vilnas fabrika un II Pasaules kara cietums „Moku kambari” (1944 – 1945). Ķēniņkalna pakājē slejas gandrīz simtgadīga ēka – Talsu tautas nams, kas neilgā laikā uzcelts par pašu talsinieku sarūpētajiem līdzekļiem kā Latviešu Sadraudzīgās biedrības nams (dibināts 1887.g.), atklāts 1912. gada janvārī (arhitekts Mārtiņš Ņukša). Cauri laikiem nams saistīts ar ļaužu garīgās kultūras veicināšanu un izkopšanu. Namam īpaša nozīme Atmodas notikumos, jo sarkanbalti sarkanais karogs Talsu tautas nama tornītī uzvilkts jau 1988. gada 18. novembrī.  Atjaunotais Talsu tautas nams un Radošā sēta tiek atklāti 2013. gada 18. novembrī. Namā atrodas vieta, kur viesus sagaida Talsu TIC – Talsu novada tūrisma informācijas centrs. Pilsētas laukums, kas pulcē Talsu rallija viesus pavasaros, pilsētas svētku viesus jūlijā un Dižmāras tirgotājus augustā, izbūvēts 20. gs. 60. gadu sākumā. Lielās ielas 25 nama fasādi kopš 1996.gada rotā stilizēts etnogrāfiskais ornaments „Talsu saulīte.”

Vairāk lasīt krājumā “Talsu namu stāsti” (2017, izd. A. Pelēča lasītava).

Talsi
57.242615,22.592718