Pirms simt gadiem tika dibināta Baltijas ģeodēzijas komisija (BĢK) – Baltijas jūras
valstu speciālistu sadarbības organizācija. Par šīs organizācijas redzamāko darbu kļuva Baltijas
Triangulācijas poligona izveide. Šī starptautiskās sadarbības projekta rezultātam bija jākalpo
kā pamatam vienotai mērījumu sistēmai Baltijas jūras reģionā.

Darba ietvaros, iepriekšējā gadsimta 20-o un 30-o gadu laikā, ar triangulācijas
metodes palīdzību tika izveidots vienots mērījumu punktu gredzens visapkārt Baltijas jūrai.
Triangulācija ir ģeodēzijas metode, kas precīzi nosaka šo punktu atrašanās vietas un attālumus
starp tiem. Mērījumu līnijas starp punktiem veido trīsstūru tīklu. Lai Zemes izliekums
netraucētu mērījumiem tālās distancēs, tie notika no speciāli tam būvētiem torņiem vai
bākām. Attālums starp šiem torņiem sasniedza pat 30-40 km. No uzmērītajiem punktiem tālāk
veica mērniecības un kartogrāfiskos darbus visā Latvijas teritorijā. Ģeodēzijas darba rezultātus
izmantoja karšu sagatavošanā, jūrniecībā, zemes ierīcībā, projektēšanā un būvniecībā.

Šādi ģeodēziskie mērījumi notika visās Baltijas jūras valstīs, uz robežām tos savienojot.
Latvijā un Igaunijā veidotie punkti savienoti mērījumos tieši pāri Irbes šaurumam. Latvijas pusē
ģeodēzisti atradās Miķeļtornī (toreiz Miķeļbākā) un Kolkas ragā, savukārt Igaunijā – Sorves
bākā un Abrukas salā pie Kuresāres pilsētas (attēls 1).

24. jūlijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 vēsturisko novērojumu punktos Kolkas ragā un Ovišu bākā
interesentiem Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ekspertu vadībā būs iespēja
uzzināt Zemes mērījumu nozīmi un vajadzību un aplūkot instrumentus, ar kādiem ģeodēzijas
darbi tika veikti pirms simt gadiem. Uzkāpjot bākā virs koku galiem un ieskatoties tālmēra
objektīvā, būs iespēja izmēģināt roku, uzmērot attālumu un virzienu līdz Igaunijas krastam.
Interaktīvās spēles sniegs zināšanas par to, kā tiek noteikta Zemes forma un attālumi starp
dažādām vietām. Tiksimies Lībiešu krastā!