29. aprīlī, izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeimā tika pieņemts lēmums par klātienes darba atsākšanu āra terasēs no 7. maija, ievērojot stingras drošības prasības. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
Jau pavisam drīz iedzīvotāji varēs baudīt pavasari, patīkamu atmosfēru un, bez šaubām, arī ēdienus un dzērienus, apmeklējot kafejnīcu un restorānu āra terases.
Saeimā par priekšlikumu par sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs balsoja 90 deputāti, bet pret bija viens parlamentārietis.
Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:
! Pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (t.i. līdz 18 gadu vecumam), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t.i. pieaugušie un bērni);
! Tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;
! Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli;
! Pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē;
! Sabiedriskās ēdināšanas vietā darbinieki un apmeklētāji lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot laikā, kad sēž pie galda;
! Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē ārtelpās sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00, pēc plkst. 21.00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Ārkārtējās situācijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēja izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai vai piegādei, lai veicinātu, ka ikviens satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Kā skaidroja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, tam bijušas negatīvas sekas, jo apgrozījums sabiedriskās ēdināšanas nozarē salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas krities par 70%.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošajiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā.
Renāte Freiberga
