Skip to main content

Jaunumi

Rojā tapusi jauna kultūrtelpa, kas stāsta par Krišjāni Valdemāru un viņa sapņiem

Roju un Krišjāni Valdemāru, latviešu politiķi, ekonomistu, publicistu, kurš devis neatsveramu ieguldījumu jūrniecības attīstībā, saista īpašs un liktenīgs gadījums. Tieši Rojā 15 gadus vecais Krišjānis pirmo reizi ieraudzīja jūru un tieši šeit, uzkāpjot kāpā, viņam radās ideja par ostas izveidi Rojas upē. Tagad Rojā izveidota jauna kultūrtelpa, kur ikviens aicināts sapņot lielus sapņus un nebaidīties […]


Roju un Krišjāni Valdemāru, latviešu politiķi, ekonomistu, publicistu, kurš devis neatsveramu ieguldījumu jūrniecības attīstībā, saista īpašs un liktenīgs gadījums. Tieši Rojā 15 gadus vecais Krišjānis pirmo reizi ieraudzīja jūru un tieši šeit, uzkāpjot kāpā, viņam radās ideja par ostas izveidi Rojas upē. Tagad Rojā izveidota jauna kultūrtelpa, kur ikviens aicināts sapņot lielus sapņus un nebaidīties no to īstenošanas grūtībām: te, agrākajā Lubezeres jūrskolas skolotāju ēkā, izveidota Krišjāņa Valdemāra piemiņas istaba, pulcēšanās vieta novadpētniekiem un izstāžu zāle vēstures entuziastu darbu popularizēšanai.

Lai arī šķiet, ka par Krišjāni Valdemāru ir pateikts viss iespējamais un aplūkota ikkatra šīs spēcīgās personības šķautne, tomēr tikko kā izveidotā K. Valdemāra piemiņas istaba stāsta par ko neierastu. Tā akcentē K. Valdemāra tuvāko līdzcilvēku devumu viņa personības attīstībā un iezīmē aspektus, kas viņam ļāva ne tikai nospraust augstus mērķus, bet arī tos īstenot.

„Runājot par K. Valdemāru, lielākoties tiek uzsvērti viņa sasniegumi un padarītie darbi, bet netiek apskatīta viņa personība un blakus esošie cilvēki, kuri ļoti ietekmēja viņa dzīvi. Valdemārs Rojā pirmo reizi ieraudzīja jūru, kas viņu tik ļoti aizgrāba. Viņam radās sapnis par jūru, par šī, mums dotā, resursa izmantošanu cilvēku labklājībai un attīstībai, ko viņš arī realizēja. Šajā ceļā viņu atbalstīja viņa ģimene. Viņa tēvs, brālis, kurš ar savu darbu un  kontaktiem veicināja Valdemāra iespējas iegūt labu izglītību, viņa māsa un sieva. Tie bija cilvēki, kuri izveidoja Valdemāru par tādu cilvēku, kādu viņu iepazina pasaule,” pastāstīja Rojas Jūras zvejniecības muzeja speciāliste Aina Finke. Viņa uzsvēra, ka būtiska loma K. Valdemāra dzīvē bija sievai Luīzei Johannai Valdemārei, kura nāca no senas patriciešu ģimenes, bet vēlējās precēties ar krietni vecāko un no zemnieku kārtas nākošo Krišjāni Valdemāru.

„Šī mīlestība saglabājās līdz pat Valdemāra dzīves beigām un pat pēc tam. Luīze kļuva par atraitni 50 gadu vecumā un, lai gan viņai bija precību piedāvājumi, tomēr viņa atteikusi, jo nevēlējās, lai starp viņu un Valdemāru nostātos kāds trešais. Valdemāram blakus bija izcili cilvēki, bet viņš pats to nemaz īsti nenovērtēja. Gan viņa sieva, gan māsa bija rakstnieces, Luīze vācu presē bija pazīstamāka nekā pats Valdemārs, bet Valdemārs uzskatīja, ka tā nav sieviešu darīšana, ka tikai vīrieši ir tiesīgi rakstīt. Valdemārs bija sava laika bērns, tajā laikā sieviešu emancipācija tikai sāka attīstīties. Galvenais, kā trūka Valdemāra sievai un māsai, viņu līdziniecēm tā laika Eiropā, viņām nebija savas telpas, savas naudas, sava darba, savas aizraušanās, savas dzīves. Viņas savu dzīvi ziedoja saviem vīriem. Par to viņām paldies!” sacīja A. Finke.

Krišjāņa Valdemāra piemiņas istaba izveidota

agrākajā, 1873. gadā būvētajā, Lubezeres (Rojas) jūrskolas skolotāju ēkā, tagadējā Rojas poliklīnikas ēkā.

Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone atklāja, ka projekts uzsākts, pateicoties agrākās Rojas novada domes atbalstam. Nonākt līdz jaunās kultūrtelpas saturiskajam piepildījumam nebūt nebija viegli, jo Inesei un viņas komandai bija svarīgi runāt par K. Valdemāru citādi, ne tā, kā esam pieraduši to darīt. „Šīs telpas bija ļoti sliktā stāvoklī, nebija diskusiju par to, ka tās ir jāsaved kārtībā. Tomēr, runājot par K. Valdemāru, negribējām atkārtoties, vēlējāmies radīt mūsu apmeklētājiem jaunu saturu. Vācām kopā kripatiņu pa kripatiņai, lai nonāktu līdz gala rezultātam,” piebilda I. Indriksone, atklājot, ka saturiskais piepildījums tapis, sadarbojoties ar novadpētniekiem Daci Alsbergu, Gunāru Laicānu, vēsturnieci Zintu Valdmani. Piemiņas istabā izvietotā ekspozīcija prasa iedziļināšanos un nopietnu pieeju, tā iekārtota askētiskā vidē, lai atstātu vietu apmeklētāju domām un iecerēm.

„Krišjānis Valdemārs bija dižs vīrs ar fantastiskām idejām, un šī ir vēsturiska ēka, Lubezeres jūrskolas skolotāju ēka, tepat netālu atradās pati Jūrskolas ēka, kas tika nodibināta, pateicoties Valdemāra iniciatīvai. Viņa ideju un iniciatīvu dēļ izveidojās kuģu būvētāju dzimtas, mūsu piekrastē tika būvēti burinieki. Tas ir vesels laikmets, milzīga vēsturiska bagātība, tāpēc par to ir jārunā. K. Valdemārs ieraudzīja Rojā jūru, un tā radās sapnis, ko piepildīt. Arī mēs runājam par viņa sapni,” teica I. Indriksone.

Projekta „Vai tu mīli jūru?” kopējās izmaksas ir 86 082,67 eiro, no kuriem publiskais finansējums (Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds) ir 77 474,40 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 8608,27.

Būvprojektu izstrādātāja SIA „Archidose”, būvuzraudzību nodrošināja SIA „Akorda”, bet būvdarbus veica SIA „Elerts” par 80 451,09 eiro. Savukārt telpas iekārtošanai (mēbeles, stenda dizains un informatīvie stendi) finansējumu 2392 eiro apmērā piešķīra pašvaldība.

Inita Fedko