Skip to main content

Jaunumi

Multimediālas izstādes atklāšana Kolkas Lībiešu saieta namā

23. aprīlī plkst. 14.00 Kolkas Lībiešu saieta namā tiks atvērta multimediāla izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”, kas turpina savu ceļu Latvijā. Ekspozīcijas saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas 8 folkloras ekspedīciju filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti. Multimediālās izstādes “Tautasdziesmu teicējas.1991” mākslinieciskā vadītāja, režisore Dace Micāne-Zālīte ir Latvijas Universitātes Humanitāro […]


23. aprīlī plkst. 14.00 Kolkas Lībiešu saieta namā tiks atvērta multimediāla izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”, kas turpina savu ceļu Latvijā.

Ekspozīcijas saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas 8 folkloras ekspedīciju filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti.

Multimediālās izstādes “Tautasdziesmu teicējas.1991” mākslinieciskā vadītāja, režisore Dace Micāne-Zālīte ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu latviešu folkloristikas doktorante.  Promocijas darba tēze ir tautasdziesmu teicējas un folkloras ekspedīciju kino valoda.

Idejas aizsākums

Filmu operatoram Andrim Slapiņam pieder ideja multimediālā formātā dokumentēt tautasdziesmu teicējas vēsturisku notikumu griežos. Toreiz idejas realizācijai bija labs pamats, jo Rīgas Videocentrs bija apgādāts ar augstvērtīgu tehniku.

Pirms sākās ekspedīcijas janvāra Barikāžu laikā Andri Slapiņu nošāva Bastejkalnā, un viņa ideju turpināja režisore Dace Micāne, pieaicinot Viesturu Graždanoviču filmēt un Jāni Deinatu fotografēt, kā arī folkloras ekspedīciju skaņu režisora ierakstus veica Ģirts Gaiķis.

No 1991. gada janvārim līdz 1991. gada septembrim ekspedīciju grupa savāca bagātīgu materiālu. Pēc 31 gada to satiek skatītājs multimediālā izstādē “Tautasdziesmu teicējas.1991”.

23. aprīlis. Izstādes atklāšana

Izstādes atklāšanā kopīgi noskatīsimies vienu no 8 folkloras ekspedīciju filmām – “Helmi Stalte – līvu vēja balss”, kura tika filmēta 2019. gada ekspedīcijā Košragā. Vēsturiski 1991. gadā filmētas un fotografētas ir vienā no lībiešu ciemiem teicējas māsas Irma Cerbaha un Frīda Žagare no Sesku ciema mājām “Jaunsmiltiņi”.

Jurģa dienas un pavasara noskaņa būs kopīgs spēka brīdis laikā, kad cilvēki pasaulē meklē sadarbību cīņai pret noziedzīgo Putina agresiju un genocīdu pret ukraiņu tautu, sniedz atbalstu Ukrainas karā piemeklētiem bēgļiem. Mūsu tauta ir piedzīvojusi divos pasaules karos bēgļu gaitas un mums nav svešas šīs sajūtas. Tautasdziesmu teicējas savās dziesmās glabā tautas dzīvo atmiņu un to būtisko, ko nodod jaunajām paaudzēm.

Tāda ir arī Helmi Staltes mūža misija, viņas dzimtā turpinātā un līvu un latviešu tautu dziesmās paustā  pasaules kārtība – par māti, par savas zemes sargāšanu, par garīgo pasauli, kas cilvēkam nāk talkā grūtos brīžos, ne tikai svētkos. Latvijas Atmodas laika balss nav iedomājama bez Helmi Staltes, Daiņa Stalta un “Skandenieku” balsīm, kas ar dziesmu vēra vārtus atkal brīvai Latvijai.

Izstādes atvēršanā Helmi Stalte ir gaidīta goda viešņa. Tā būs tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas “Skandinieki” dibinātāju Helmi Stalti. Folkloriste un kultūras personība ir dzimusi Āgenskalnā, kolcenieku Oskara un Marijas Staltu ģimenē. Kolkā ir viņas dzimtas saknes.

Arī maijā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas mēnesī izstāde Kolkā Lībiešu saieta namā sveicinās ar tautasdziesmām, stāstiem, jo vēsturiski tieši tajā laikā dzima arī folkloras ekspedīcijas. Tas bija 1991. gadā, kad Rīgas Videocentrs organizēja folkloras ekspedīcijas, pirms 31 gada tika filmētas, fotografētas un audio skaņā ierakstītas tautasdziesmu teicējas Latvijas novados.

Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas. 1991” ir veltījums Latvijas simtgadei, cilvēkiem, kas dzīvo savā zemē un uztur latviešu valodu, tradīcijas un kultūru. Ar folkloras vākšanas kustību iesākās latviešu nācijas apzināšanās jaunlatviešu periodā. Arī Atmodas laiks dzima ar tautas dziesmām.

Izstāde ir interaktīva, dokumentāla un tajā pat laikā mākslinieciska liecība par cilvēka dzīvi. Kā to izdzied latviešu tautasdziesmās, godos un gadskārtu ieražu svētkos.

Izstādes vidi veido četru novadu un četru gadalaiku ritms: ziema – Latgale, mūžs; Kurzeme – pavasaris, Lieldienas, kristības, pādes dīdīšana; Vidzeme – vasara, Līgo; Sēlija – rudens, kāzas.

Izstādes mērķis un misija

Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas” ir  laika zīmju krustpunkts.

Stāsts ir par latviešu sievietēm ar jau sirmu mūžu.

Viņas dzied tautas dziesmas, ziņģes, garīgās dziesmas.

Ekspedīcijās fiksēti patiesi, psiholoģiski niansēti portreti.

Dzīves vienkāršība, pieticība, un blakus tam krāšņa autentiska katram novadam raksturīga tautas dziesmas melodija, balss.

Dziesmā apliecinās dzīve un cilvēka gara spēks, kas staro no teicējām.

Izstādes iekārtojums

Māksliniece inscenētāja Sandra Strēle un ekspozīcijas iekārtotājs Rolands Streļčs, Latvijas vadošā dizaina firma YESWECAN, datordizaina māksliniece Lauma Neretniece.

Mākslas vides veidošanai ekspozīcijā integrētas Līvu savienības Kolkas nodaļas lībiešu etnogrāfiskās lietas un rokdarbi, tekstīlijas.

Kopš izstādes aizsākuma galvenais atbalstītājs ir LG Elektronics Latvia, kas apgādā izstādi ar augstas izšķirtspējas digitāliem 5 ekrāniem, kas sniedz iespēju vienlaicīgi ekrānos skatīties ekspedīciju filmas.

Izstāde ir par brīvu