Sabiles Vīna kalns

Vīna kalns – Sabiles simbols

Sabiles Vīna kalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu.  Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars.

Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa un 115 m virs jūras līmeņa.

Kopējā dārza platība – 1,5 ha. Vīna kalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi: te aug aptuveni 30 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam aptuveni 860 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka (1914-1989) izveidotās šķirnes, jo dienvidu vīnogu šķirnes nespēj izturēt Latvijas klimatu.  Visvairāk Vīna kalnā aug šķirnes “Zilga” vīnogas. Vīna kalnā aug arī tādi eksotiski augi kā persiki, aprikozes, valrieksti.

2018. gadā Abavas ielejas ainava no Sabiles Vīna kalna tika izvēlēta par vienu no 50 Latvijas ainavu dārgumiem projektā “Ainavu dārgumi”.

Sabiles Vīna kalna vīnogu vīns

No Sabiles Vīna kalna vīnogām darināto vīnu nevar iegādāties, bet to var nodegustēt tikai vienu reizi gadā – Sabiles Vīna svētkos.

Vīna svētki

Godinot Sabiles simbolu – Vīna kalnu – kopš 1999.gada ik vasaru, jūlija pēdējā nedēļas nogalē, Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem. Katru gadu šis Sabiles populārākais un nozīmīgākais pasākums piesaista daudzus apmeklētājus un pilsētas viesus.

Video par Sabiles 2018. gada Vīna svētkiem (autors “38 Special Videography”): skatīt šeit.

Sabiles Vīna kalna piedāvājums 

♥ Sabiles Vīna kalnā varat rīkot laulību ceremoniju. Ja ir labi laika apstākļi, tā ir garantija burvīgiem skatiem un fotogrāfijās iemūžinātiem neatkārtojamiem mirkļiem.

♥ Vīna kalnā varat iestādīt savu vīnogulāju, kuru pēc tam ar īpašu ieejas karti bez maksas varat apmeklēt jebkurā laikā, kad Vīna kalns ir atvērts.

♥ Šeit ir iespēja fotografēties gan pie vīnogulājiem, gan ar burvīgu Sabiles skatu fonā.

♥ Vīna kalnā varat rīkot kāzu pikniku nelielajā nojumē, kura atrodas Vīna kalna galā. Tā vairāk paredzēta mazām kompānijām, bet būs noderīga arī tad, ja uz Vīna kalnu nolemsiet aicināt līdzi arī savus kāzu viesus.

♥ Sabiles vīnu var degustēt tikai Sabiles Vīna svētkos, bet vīna un sidra degustācijām var izmantot apkārtējo vīndaru un sidru darinātāju piedāvājumus, par kuriem varat jautāt Sabiles tūrisma informācijas centrā.

Foto: Edgars Blumbergs

Vīna kalna vēsture

Sabiles Vīna kalns ir izveidots divas reizes: pirmo reizi vācu laikā (14.-16. gs.), bet pēc tam pilnībā atjaunots pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1936. gadā.

Kopš 14.gs. vīnkopība gar Ventas baseinu izplatījusies līdz Sabilei. Sabiles mikroklimats izrādījies īpaši piemērots vīnogulāju kultūras audzēšanai, tāpēc šeit izveidoti vīna dārzi. Ik gadu rudenī, vīnogu novākšanas laikā, Sabilē atzīmēti ražas svētki. Par Sabiles vīna dārzu nozīmību liecina arī tas, ka Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs (valda no 1494. – 1535. gadam) ražas svētku laikā uzturējies Sabilē.

Hercoga Jēkaba laikā vīnogulāju kultūra Sabilē papildināta ar jaunām šķirnēm, līdz ar to vīnogu audzēšana vērtusies plašumā. Sākot ar šo laiku (17.gs. vidu), parasti arī sāka atzīmēt Sabiles Vīna kalna izveidošanos. Sabiles Vīna kalna stiprais un skābenais vīns bijis ļoti iecienīts gan hercogistes galmos, gan citās Eiropas valstīs, uz kurām šis vīns ticis eksportēts.

1707. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII izpostījis Kurzemi, tai skaitā vīna kalna terases. Par piemiņu tad palika tikai vīnogu ķekars ģerbonī.

Baltvācu pedagogs un rakstnieks K.A.Kītners 19.gs uzrakstījis dzejojumu „Vīnogu nolasīšana Sabilē” – kā kāds bruņinieks no Tukuma jājis uz Sabili ap vīnogu nolasīšanas laiku un kā Sabiles jaunavas viņam pasniegušas groziņu ar vīna ķekariem „Kur gan būtu vēl labāka vieta vīna stādam nekā Sabile, kas kalnu dienvidus pusē un jaukākā pasaulītē guļ”.

No 1936. – 1938. gadam Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojuma atjaunoja Vīna kalnu. Dienvidu nogāzē viena hektāra platībā ierīkoja terases 2800 metru garumā un iestādīja vairāk nekā 20 šķirņu 1350 vīnogulājus. Stādi tika piegādāti no Pūres. Vīna kalna cekulā atradās 110 kubikmetrus liels baseins, kuru piepildīja ūdenstriece un no kura pievadīja ūdeni terasēm. Šī hidrotehniskā būve nav saglabājusies. Prezidents neuzskatīja, ka peļņa no vīnogu audzēšanas būtu galvenais. Pēc K.Ulmaņa izteikumiem, Vīna kalna galvenā nozīme bija kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Pēc K.Ulmaņa ieceres, kalna virsotnē bija jāuzbūvē liels stikla paviljons un plaša terase, no kuras tūristi varētu apskatīt Kurzemes Šveices centru. Gan vīnogu tirgošanai, gan vīnam vajadzēja Sabilei piesaistīt tūristu uzmanību un vairot pilsētas ienākumus.

Pirms Otrā pasaules kara gadā ievāktās ražas daudzums sasniedza pat četras tonnas. Kā pierādījums tam, ka Vīna kalns ticis izveidots Latvijas brīvvalsts laikā un ir devis ražu, ir 1939. gada rudenī Jelgavā notikusī Latvijas vīnogu izstāde, kuru organizēja Latvijas lauksaimniecības kamera un kurā bijis atrodams arī neliels Sabiles Vīna kalna pirmās ražas stends.

Otrā pasaules kara laikā daļa no iestādītajiem vīna krūmiem gāja zudumā. Kalnu atjaunoja ar Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas gādību agronome Spodra Bērziņa (1921-1995). Viņas vārds ierakstīts Sabiles novada Goda grāmatā: “Sabiles vīna kalna dārzniece – agronome 1945.-1967.g., – par ieguldīto darbu Sabiles vīna kalna kopšanā un veidošanā, veicinot tā ierakstīšanu Ginesa rekordu grāmatā.” Līdz 1955. gadam viņa iestādīja 1500 stādus, kopā 36 šķirnes. 60. gadu sākumā un vidū pašmāju vīnogas tirgoja arī vietējā veikalā.

Sākoties dažādām reorganizācijām, ap 1960. gadu Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija no Vīna kalna apsaimniekošanas atteicās.

1960. gadu beigās Vīna kalna darbu vadītāja pienākumus uzņēmās Jānis Spriņģis. Ap 1975. gadu viņš izstrādāja Vīna kalna rekonstrukcijas plānu 75-vietīgam restorānam un 25-vietīgai vīna zālei, taču plāns mīklaini pazuda Sabiles izpildkomitejā.

Mainījās Vīna kalna apsaimniekotāji, samazinājās darbu intensitāte tajā, un vēlāk Vīna kalns vispār netika apsaimniekots. Uz studentu entuziasma pamata Sabiles Vīna kalnu sāka atjaunot 1989. gadā Uldis Zommers. Pēc Ulda Zommera aiziešanas 1992. gada vasarā Sabiles Vīna kalna attīstība atkal apstājās. Tā paša gada rudenī par Vīna kalna dārznieku Sabiles pilsētas dome darbā pieņēma Jāni Bērziņu.

1995.gada 27.aprīlī Sabiles Vīna kalnu ar savu ierašanos pagodinājis arī bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

2003.gada 18.jūnijā Latvijas Republikas Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze parakstīja dokumentu, ar kuru LR Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma tiesībām uz Vīna kalnu par labu toreizējai Sabiles novada domei.

Vīna kalns ir Talsu novada pašvaldības īpašums.

Vīnogu šķirnes Sabiles Vīna kalnā

Sabiles Vīna kalnā aug šādas vīnogu šķirnes:
– Selekcionāra Paula Sukatnieka (1914-1989) izveidotās vīnogu šķirnes: “Dvietes zilā”, “Supaga”, “Sukribe”, “Guna”, “Veldze”, “Zilga”, “Veina”, “Spulga”, “Meda”, “Lauma”, “Agra”, “Rītausma”.
– Selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa izveidotās vīnogu šķirnes: “Liepājas dzintars”, “Liepājas agrā”, “Cīravas agrā”, “Dovga”, “Silva”.
– Lietuviešu selekcionāra A.Gaiļunas izveidotās vīnogu šķirnes: “Jodupe”, “Jadviga”, “Sēle”, “Gražina”.
– Citas vīnogu šķirnes: “Hasanskij Sladkij”, “Solovenaja”, “Skujiņa 675”, “Novogorodskij”, “Kristāls”.

Vīna kalns Darba laiks 2024:
No 23. maija līdz 30.septembrim: otrdienās-svētdienās no plkst. 10.00 – 18.00, pirmdienās-slēgts

Ieejas maksa Vīna kalnā:
No 20. augusta līdz 30. septembrim: pieaugušajiem € 1,50, bērniem un pensionāriem € 0,70, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.
No 23. maija līdz 19. augustam: pieaugušajiem € 0,70, bērniem un pensionāriem € 0,40, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.