Dabas taka Kaltenes kalvas

Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, tādēļ 2006. gadā šeit tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei. Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājušās teikas un nostāsti.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes kalvās intensīvi izmantoti akmens šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc “Kaltenes kalvas” tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962. gada 4. jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz “Vella kalvas”) pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Savulaik “Velna kalva” bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu. Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā Kārdūžkalva, Nablānīškalva, Dāriķkalva.