Abavas senleja

Dabas parks “Abavas senleja”

Abavas ieleja ir viena no izteiksmīgākajām senlejām Latvijā, tā ir izveidojusies ledus laikmeta ūdeņu kušanas rezultātā. Abavas senleja ir 2 km plata un ap 30 m dziļa. Mūsdienu Abava ir 129 km gara. Pati daba izveidojusi Abavas ieleju par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Gar Abavu jau izsenis ir gājis vēsturiski nozīmīgs ceļš. Upes ielejas nogāzēs atrodas vairāki pilskalni, te izveidojušās divas senpilsētas –  Sabile un Kandava.

Sabiles apkārtne ir bagāta ar dziļām gravām, priežu mežiem, avotiem  un te nav stāvoša ūdens. Miers, apkārtnes skaistie skuju un lapu koku meži, pakalni ar sauso gaisu un daudz saules – dara brīnumus.

Abavas upe ietilpst dabas parkā „Abavas senleja”, kurš ir dibināts 1999. gadā, bet aizsardzībā šī teritorija atrodas jau kopš 1957. gada. Dabas parka platība ir 14 933 ha un platības ziņā tas ir lielākais no 42 dabas parkiem Latvijā.

Abavas ielejā ietilpst kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma kopums, kas veidojies no 2. g. tūkst. p.m.ē. līdz mūsu ēras 20.gadsimtam: Abavas senleja ir bagātīga  ar kultūrvēsturiskajiem un dabas pieminekļiem, arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļiem, kultūrvēsturisko ainavu.

Dabas parkam “Abavas senleja” ir piešķirts Eiropas Savienības aizsargājamās dabas teritorijas – Natura 2000 vietas un īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas statuss.

Dabas parkā “Abavas senleja” ir noteikti 11 aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā iežu atsegumi, alas, avoti un ūdenskritumi. Līdzīgi kā citu upju ielejas arī Abavas ieleja ir floristiski bagāta, arī ar daudzām tikai Latvijas rietumu daļai raksturīgām sugām.