Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcas piemiņas vieta

Administratīvais centrs. Administratīvo centru veido Talsu pilsētas domes un rajona padomes ēkas, viesnīca un sporta nams. Par administratīvā kompleksa celtniecību tā arhitekti savulaik saņēma Latvijas PSR Ministru Padomes prēmiju. Senāk liepu alejas ieskauta te atradusies Pareizticīgo baznīca (1889), kas 1972. gadā uzspridzināta, lai šajā vietā uzbūvētu administratīvo kompleksu. Baznīcas sienās saurba caurumus sprāgstvielai, izsauca no Rīgas spridzinātājus, un kādā vēla rudens dienā no baznīcas palika vien gruveši. Tā bija sarkanu ķieģeļu un šķeltu laukakmeņu ēka ar sīpolveida kupoliem un sešiem krustiem, celta 19. gadsimta beigās jauktā krievu un bizantiešu stilā.

Baznīcas piemiņu glabā Talsu kristīgā vidusskola, kura mīt pareizticīgo draudzes skolas un klēra ēkā. Šī vieta agrāk tika dēvēta par Krievragu. 19. gadsimta beigās tur apmetās nabadzīgie latvieši, ienācēji no laukiem, kuri cēla mazus namiņus.

Pareizticība Talsos. Pareizticība Talsu apriņķī sāka izplatīties 19. gs. vidū.1850. gadā arhibīskaps Platons sāka saraksti ar Krievijas pareizticīgo sinodi un Kurzemes gubernatoru par pareizticīgo baznīcas būvi Talsos, tomēr naudas līdzekļu trūkums to aizkavēja. Tikai 1867. gadā īrētās telpās tika atvērts lūgšanu nams un skola. 1872. gadā par pareizticīgo draudzes priesteri sāka kalpot latvietis Pēteris Mednis. 1887.-1889. gadā Jauntalsos uzcēla pareizticīgo baznīcu, klēra māju un draudzes skolu, tika ierādīta zeme kapsētām (tagad Liepu kapi). Šajā laikā pareizticīgo baznīca ieguva savā īpašumā 40 pūrvietas zemes no Talsu valsts (kroņa) muižas. Šo zemi sadalīja un gabalus iznomāja draudzes locekļiem. Tā tika apbūvēts Krievurags jeb Krievu kalns, kur uz dzīvi apmetās nabadzīgākā iedzīvotāju daļa – latviešu amatnieki.    Pareizticīgo draudzes skolas ēkā 1930 – os gados atradās pilsētas bērnudārzs. 1995. gadā pēc ēkas remonta te darbu uzsāka Talsu kristīgā vidusskola.   Pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta 1972. gadā. Tās vietā līdz 1976. gadam uzbūvējot pilsētas administratīvo centru. Tepat atradās viesnīca, sporta nams, krājbanka (tagad Swedbank Talsu filiāle).

Talsos darbojošies šādi pareizticīgo priesteri:

Vladimirs Šahovs     1886. – 1887. g.

Sīmanis Žuravskis   1887. – 1889. g.

Nikolajs Korolevs     1889. – 1894. g.

Jānis Grundulis       1894. – 1905. g.

Vasilijs Ceriņš          1905. – 1911. g.

Justins Grots            1911. – 1915. g.

No šiem populārākie ir divi pēdējie – V. Ceriņš kā 1905. Gada soda ekspedīciju upuru aizstāvis un glābējs, kuram daudzi talsinieki ir pateicīgi par savu dzīvību, un J. Grots kā ļoti sirsnīgs un atsaucīgs cilvēks. Viņš nomira 1915. gada jūlija iesākumā ar diloni un apglabāts baznīcas sētā. Viņam par piemiņu ceļš, kas ved no pilsētas uz baznīcu, nosaukts par Grota ielu.

Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca.

Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca un pareizticīgās draudzes ēka.

Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcas altāris.

Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca uzreiz pēc uzspridzināšanas.

Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcas vieta. 2017. gads.