Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka izmantota par zivju sālītavu. Pēc kara draudzi dažus gadus pārzināja Sasmakas priesteris, 1930. gadu vidū tajā bija 300 locekļu, draudze pastāvēja līdz 1950. gadu beigām. Šobrīd varam teikt, ka baznīca darbojas. Vismaz reizi […]

1890. gadā ēka Abavas upes labajānkrastā celta kā sinagoga Sabiles ebreju kopienai un kalpojusi tainlīdz Otrajam pasaules karam. 1941. gadā, fašistiskās Vācijasnokupācijas laikā, Sabiles kopiena tika iznīcināta. No 1950. gada,npadomju okupācijas laikā, ēku izmantoja vietējā skola un sportanskola. 80. gadu vidū to pārņēma Sabiles augļu un dārzeņu kombinātsnun pielāgoja par noliktavu. 2001. gadā aizsākās ēkas […]

Virbos vecticībnieki uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, kad tika pabeigta Rīgas — Ventspils dzelzceļa būve. 20. gadsimta sākumā, realizējot zemes reformu, Latvijas valdība iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes un pārdeva to bezzemniekiem, pārsvarā vecticībniekiem. Dziļi ticīgie vecticībnieki dievkalpojumus sākumā noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājās, vēlāk uzceltajā baznīcā, uz zemes, kuru […]

Pirmā ziņa par to, ka Sasmakas ciemā ir sinagoga, atrodama Ulriha fon Šlipenbaha ceļojumu aprakstā, kas publicēts 1807. gada žurnālā “Rutēnija”. Iespējams, ka tagadējā mūra sinagoga būvēta ap 1830. gadiem. Sinagogas komplekss kā kulta objekts darbību pārtrauca 1941. gada jūlijā. Vispirms ēka kļuva par nogalināto iedzīvotāju mantu noliktavu, padomju laikā tajā iekārtoja otrreizējo izejvielu savāktuvi, […]

19. gs. pēdējos gadu desmitos un 20. gs. sākumā strauji izplatījās pareizticība. To atbalstīja cariskās impērijas valdība, finansējot dievnamu celtniecību, to skaitā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas kompleksa būvi Sasmakas miestā. No 1884. līdz 1889. gadam 243 Sasmakas evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi latvieši pārgāja pareizticībā. Laukakmens mūra baznīca ar sarkano ķieģeļu dekorējumu celta no 1889. – […]

Skarba un vienkārša ir ap 1646. gadu celtā Valdemārpils (Sasmakas) baznīca, kuras patrons ir Sasmakas muižas īpašnieks Kristofers Hoenastenbergs-Vīgands (Christopher von Hohenastenebrg- Wigandt). Baznīca vairākkārt pārbūvēta un remontēta, pēdējoreiz – 1999. un 2004. gadā. Valdemārpils baznīca ir neliela vienjoma garenbūve ar altārdaļu un piebūvētu sakristeju. Rietumu galā piebūvēts smagnējs kvadrātveida zvanu tornis ar piramīdveida jumta […]

Uguņciema baptistu draudze dibināta 1886. gadā, tā strauji attīstījās, un sapulču telpas kļuva par šauru. Dievnama celtniecību, ko gan ar naudu, gan ar materiāliem, gan ar darbaspēku atbalstīja viss ciems, sāka 1892. gada pavasarī, un jau septembrī notika atklāšanas dievkalpojums. Baznīcas 8 metrus platās iekštelpas veidotas kā kuģa priekšgals, telpas pārsegums — bez papildu balstiem. […]

Talsu sinagoga. Ebreji Talsos ieceļoja 18. gadsimta beigās, kad bija saņēmuši gubernatora atļauju uzturēties Kurzemē. 1844. gadā Talsos jau bija ebreju lūgšanu nams. Pašreizējo izskatu sinagoga ieguva ap 1854. gadu. Ēkas fasādes daļā ievērots trīsdaļīgais sinagogālais celtniecības princips, centrā ir niša — Jeruzalemes tempļa atdarinājums. Pašlaik sinagogas ēkā ir dzīvokļi.

Talsu Romas katoļu baznīca. 19. gadsimta beigās muižniece Antoņina Dzedule dāvināja draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā no tām iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990. gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, kas 1999. gadā vainagojās ar ēkas rekonstrukciju (arhitekts Valdis Liepa). Baznīcai piebūvētas divas kapelas — grēksūdzes un jaunavas Marijas kapela — un zvana tornis […]

Stāvajā Baznīckalnā atrodas baltiem mūriem 1567. gadā celtā, vairākkārt pārbūvētā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca – vecpilsētas dominante. Gadsimtu gaitā tās arhitektūra veidojusies un papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm. Taisnstūrveida garenbūvei piebūvēts šķērsjoms un sakristeja. Rietumu galā piebūvēts kvadrātveida plāna zvanu tornis ar piramidālu smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. 1996. – 1998. […]

Talsu baptistu baznīca. Baptistu draudze Talsos dibināta 1876. gadā. Baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1936. gadā svētīja jaunuzcelto dievnamu (arhitekts Artūrs Spīgulis). Tā ir vienjoma garenbūve ar kavadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu. Tā būvēta par draudzes līdzekļiem un ir viena no retajām baptistu baznīcām ar tik augstu torni (22,5 m). Pilsētas ainavā baptistu baznīca vienmēr izceļas ar […]

Starp dievnamiem, kas uzcelti 16. gadsimta beigās, ir arī Strazdes baznīca — īsts baznīcu arhitektūras šedevrs. Viena no retajām Kurzemes baznīcām, kuras vienkāršajā, tautas koka arhitektūrai radniecīgajā koncepcijā iekļaujas gan gotikas, gan agrīnā baroka stila iezīmes. Celtnes apjomi saglabājušies bez ievērojamām pārbūvēm. Vienīgi ieejas portāls, kā arī torņa frontoni un koka daļa attiecināmi uz 19. […]

Spāres baznīca ir garena astoņstūru mūra celtne bez torņa. Sākotnēji bijusi veidota kā šķērsbaznīca ar galveno ieeju un altāri pie garenās sienas. Būvētāji plāna risinājumā lauza gadsimtu tradīcijas. Baznīca 20. gadsimta 20. gadu beigās pārbūvēta, lai baznīcēni labāk varētu piedalīties dievkalpojuma norisē. Pēc Otrā pasaules kara dievnams neglābjami izlaupīts un apgānīts, telpās bijusi noliktava. Ar […]

Stendes baznīca celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam, baznīcas dibinātāji — fon der Brigenu (Brüggen) dzimta. Raksturīga 17. gadsimta Kurzemes baznīca — vienkārša vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu un torni ar poligonālu jumta smaili, ko rotā gailis un krusts, sakristeja piebūvēta vēlāk. Baznīca nav ne paplašināta, ne pārbūvēta, bet vairākkārt remontēta, pēdējie 1997. […]

Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca Abavas ielejas labajā krastā bijusi jau 16. gadsimtā. Vairākkārt pārbūvēta. Tagadējo veidolu ar romāņu stila iezīmēm celtne ieguva 1876. gadā. Vienjoma garenbūve ar altārdaļu, sakristeju un kvadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu. Interjera lielākais dārgums ir kancele (16. gs. b.,n1676), kas saglabājusies no sākotnējās 16. gadsimta iekārtas manierisma stilā un ir senākais […]

Pateicoties baznīcas dibinātāja Georga fon Firksa (Georg von Fircks) un viņa pēcnācēju rūpēm, Nurmuižas baznīca (1594) visā Ziemeļkurzemē uzskatāma par izcilāko. Tā ir taisnstūrveida plāna trīsjomu būve ar poligonālu apsīdu, sakristeju un neogotiskās formās būvētu 47 metrus augstu zvanu torni.  Monumentālā celtne 1674.—1687. gadā ieguva greznu kokā grieztu iekārtu, ko papildina daudzi gleznojumi. Altāris un […]

Nelielā leprozorija baznīca (celta 1936. — 1938. gadā, arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū. Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā […]

Baznīcas pamatakmens iesvētīts 1937. gada 11. septembrī, tas notiek ar arhibīskapa – profesora T. Grīnberga svētību. Pirms tam dievkalpojumi notiek Dzedru jeb Mārtiņskolā. Pamatakmens beidzas ar vārdiem: „ … jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, proti – Jēzus Kristus.”  1. Kor.3.11. Baznīca celta pēc profesora P. Kundziņa projekta, spāru svētku […]

Iģenes baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos. Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem. Vienjoma koka guļbūve […]

Tagadējais Dārtes dievnams (1895 — 1896) ir neliela, no laukakmeņiem celta ainavā iederīga vienkārša lauku baznīca ar askētisku interjeru. Tā ir smagnēja vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, galā piebūvētu sakristeju un masīvu, apjomā izvirzītu taisnstūra plāna zvana torni. Interjera iekārta saglabājusies no 19. gadsimta beigām. Altāris veidots klasiskās formās, kokā, ir vienkāršs, ar zeltītām kontūrām […]

Balgales baznīca senāk saukta par Pēterciema baznīcu. Kad tapusi pirmā, vairs nav zināms. Tagadējā Balgales baznīca celta 1807. gadā par firsta Karla Kristofa Līvena (Carl Christopher von Lieven) līdzekļiem un iesvētīta 1809. gadā. Stilistiski tā attiecināma uz ampīra laiku – vienjoma garenbūve ar sakristeju un kvadrātveida zvanu torni, kam piramidāla jumta smaile, un spriežot pēc […]

Senākās liecības par Ārlavas baznīcu atrodamas jau 1383. gadā. 1665. gadā uzcelta jauna baznīca, 1728. gadā tā pārbūvēta, 1777. gadā atzīta par sabrukušu. Tagadējo mūra ēku cēla 1793. gadā, bet pašreizējo izskatu ar gotiskā stila iezīmēm – gara stiepta vienjoma celtne, poligonāla altārdaļa, sakristeja un taisnstūrveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili – tā ieguva […]