Andumu dižozols

Andumu ozols – kulta vieta atrodas Lībagu pagasta dienvidaustrumu daļā, ap 2 km dienvidaustrumos Mežītes pilskalnam. Tas atrodams, ja braucot pa Lībagu – Mērsraga šoseju aiz Mežītes pilskalna nogriežas pa labi, pa pirmo meža celiņu. No pagrieziena vēl jādodas ap 2 km, līdz nonāk meža izcirtumā, kurā atrodas minētais dižozols.

Ozola apkārtmērs ir 5,35 m, tā augstums – 21 m, vainaga projekcija – 25 x 35 m. Andumu vārds (Andemen, Andeman) vēstures avotos vairākkārt minēts jau kopš 14.gs. Par to, ka šeit acīmredzot atradies lielāks kulta centrs, netieši liecina arī kāds, 1476.gadā par Strazdi sastādīts, dokuments, kurš apliecina, ka Verners Butlers pērk no Hansa Švenka svēto mežu vai birzi pie latviešu ciema (Lettendorpe), kas atradies pie Rīgas ceļa.

Pēc Talsu skolotāja un novadpētnieka T.Dzintarkalna 20.gs. divdesmitajos gados savāktajām ziņām, Andumu mežā atradies arī cilvēku roku krauts akmeņu uzkalniņš, ko ļaudis uzskatot par senu upuru vietu. Te dzīvojis priesteris Tors ar palīgiem, un tam pār apkārtni bijusi liela vara. Iespējams, ka tiešām viduslaikos Andumu apkārtne bijusi blīvāk apdzīvota, taču gadsimtu gaitā, karu un slimību ietekmē vieta panīkusi. Zināms arī nostāsts, ka pie ozola senos laikos bijusi muiža, tādēļ tas saukts arī par Vecmuižas ozolu.