Visnesenāk atklātais bedrīšakmens šajā apkārtnē. Pārsteidzoši, ka tas neatradās biezos un civilizācijas neskartos mežos, bet gan klajā vietā. Akmens izmēri: garums 3,50 m, platums 2,70 m, augstums 1,40 m, apkārtmērs 9,80 m. Bedrīšakmens virsmā pirms tūkstošiem gadu ir ieveidotas 8 bedrītes. Akmens nedaudz pārvietots padomju gados, kādreiz atradies turpat blakus, uzkalna galā. Sarkans, lielkristālisks granīts. […]

Lūrmaņu klintis ir ģeoloģisks dabas piemineklis 400 metru garumā un sešu metru augstumā pelēcīgi sarkanīgas smilšakmens klintis Rojas upes krastos. Tūristu taka, sākot no Mārkciema, ļauj iepazīt Lūrmaņu smilšakmens klintis, dižkalnu, dižozolus un Lūrmaņu avotiņu. Lūrmaņu avots iztek no ielejas stāvākās nogāzes, krīt nelielā strūklakā aptuveni no metra augstuma. Lai nokļūtu līdz avotam, uz to […]

Mundigu upurozols aug Mundigezera krastā. Ozols ir izcili ainavisks, ar skaistu zaru ormu, blīvu lapotni un savdabīgām virszemes sakņu “ķepām”. Apkārtmērs 7,6 m. Sena svētvieta.

Skats uz Usmas ezeru no skatu torņa Ūdrkalnā un velomaršruts apkārt ezeram.

Abavas rumbas ūdenskritums uz aptuveni 2 m augsta dolomīta sliekšņa, iecienīta ūdenstūristu vieta. Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7 garākā upe Latvijā. Ar savu 129 km tecējumu ir garāka par Lielupi un Aivieksti. Senos laikos Abavas ūdeņos kristīja bērnus, jo šī upe uzskatīta par svētupi. Lieliskas piknika vietas, volejbola laukums, batuts. Cenas […]

„Eiropas birzs” ir Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvošs koku stādījums, kas izveidots Talsu novadā, Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas Šķēdes meža novadā. 2004.gada 1.maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atsaucās Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas aicinājumam stādīt kociņus Latvijai tik nozīmīgajā dienā, rīkojot “Eiropas birzs” stādīšanas talku, […]

Kamparkalns ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), uz tā uzbūvētais tornis ir 28 m augsts. No torņa visos gadalaikos var vērot gan Talsu pauguraines mežu, pakalnu ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli. Ziemā šeit darbojas arī divas apgaismotas slēpošanas trases. […]

„Rītos” ir pastaigu taka, kas vijas pa Talsu pauguraines uzkalniem un ielejām, pa egļu meža pakrēslu, pāri slapjai ieplakai pa reķa tiltiņiem, pa pļavām un veco ceļa dambi. Takā reizumis var sastapt arī gudro kraukli, viltīgo lapsu un graciozo stirnu. Taka māca iet lēni, ieklausīties, saredzēt un saprast. Tiem, kam gribas doties ātrā sportiskā pastaigā […]

Lūrmaņu klintis ir ģeoloģisks dabas piemineklis – 400 m garas un līdz 6m augstas pelēcīgi sarkanīgas smilšakmens klintis Rojas upes abos krastos. Tās ietver arī nišas un avotus. Tūristu taka, sākot no Mārkciema, ļauj iepazīt Lūrmaņu smilšakmens klintis, dižkalnu, dižozolus un avotiņu.

Virsaišu ūdenskritums tika izvēlēts par 2010.gada ģeoloģisko objektu. Tas atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Virbupes labā krasta pietekā netālu no Virsaišu mājām, no Stendes – Sabiles šosejas un pagrieziena uz stādaudzētavu Mazsili. Virsaišu ūdenskritums ir 1,7 m augsts un tas ir izveidojies strauta gultnē pār augšdevona dolomīta iežiem. Īpaši izteiksmīgs ūdenskritums ir pavasaros un […]

Slepkavkalva atrodas starp Krācuma un Kaucuma mājām, šis akmens vēl pirms 30-40 gadiem gulējis pļavā, bet tagad tam apkārt mežs. “Akmeņu konfigurācija ir kvadrāts, ar plakanu, līdzenu virsmu, akmens augstums 0,8 m, garums un platums 4,5 m, bet apkārtmērs – 16 m, tas guļ ieslīpi pret ziemeļiem. Uz akmens plakanās, galda veida virsmas varētu stāvēt […]

Ļoti interesants, savdabīgs daudzstumbru koks. Iespējams, ar visvairāk stumbriem esošais koks Latvijā. Visbiežāk tiek minēts, ka kopējais stumbru skaits ir 24. Koks uzskatāms par lielisku dabas objektu ar varbūtēju kultisku nozīmi senatnē. Jau 1924. gadā dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis sniedzis īsu ziņu: „Popraga liepa pēc nostāstiem bijusi upurliepa.” Mērot visas atvases kopā, 2011. gada vasarā […]

Laucienes centrā, pie Laucienes pamatskolas skvērā novietots Brīvnieku graudberzis, tas uz šejieni pārvests no Brīvnieku mājām. Akmens garums un platums apm. 1 m, tas atgādina sili. Bronzas laikmetā (1500.-500.g.pr.Kristus) uzlabojās akmens darbarīku kvalitāte, urbtie un pulētie akmens darbarīki kokapstrādē bija jūtami efektīvāki nekā pirms tam lietotie. Šajā laikā notiek pāreja no kapļa uz arkla zemkopību, […]

Vanagkalns (Upurkalns) – kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Kalniņš ir 8 m augsts, 30´70 m diametrā. Tā ir iecienīta Jāņu svinēšanas vieta. No Vanagkalna paveras teicams skats uz apkārtni. Dienvidos šim kalniņam atrodas mazāks, īpatnējas formas uzkalniņš – t.s. Dāvida kalniņš, arī saistīts ar senām kulta tradīcijām. Netālu atradusies Sapņu birzs, […]

Sasmakas (Valdemārpils) Elku liepa – kulta vieta atrodas Valdemārpils pilsētas ziemeļu galā, 20 m no kādreizējās Sasmakas muižas ēkas,to uzlūko par senu kulta vietu. Aprēķināts, ka liepa ir 350-400 gadu veca, tās stumbra apkārtmērs ir 8,8 m, bet vainaga platums – 19´26 m. Tā ir resnākā liepa Baltijas valstīs.

Odres Velna akmens – kulta vieta atrodas Laucienes pagastā, ap 6 km no Talsiem, Nurmuižas šosejas kreisajā pusē, pļavas vidū, ap 50 m no šosejas. Akmenim ir līdzena un nolaidena virsma, kurā saskatāmas bērna un teļa (vai “velna”) šķeltā pēda. Par akmeni saglabājušies vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka uz akmens parasti velns dancojis. […]

Milzukalns – pilskalns atrodas Laucienes pagasta rietumu daļā, mežu masīvā, celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā lielceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē, tikai nepilnu divu kilometru attālumā no Talsu pilskalna un senpilsētas. Pilskalns ierīkots ap 40 m augstas, garas un šauras kalnu kaupres vidusdaļā, kura pašlaik noaugusi ar biezu skuju koku mežu. No […]

Mežītes pilskalns ir vizuāli viens no skaistākajiem Kurzemes pilskalniem, kuru ieteicams aplūkot ikvienam, kurš interesējas par Latvijas senatni. Interesanti, ka šo pašu domu jau 1869.gadā izteicis baltvācu mācītājs – latviešu senvēstures un folkloras pētnieks – Augusts Bīlenšteins, kurš, aprakstot Mežītes pilskalnu, starp citu, atzīmējis: “Kas grib gūt priekšstatu par latviešu pagātni, tam šī vieta ir […]

Māras kambaru alas – kulta vieta atrodas Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī un ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai. Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462.gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras […]

Vandzenes (Krauju, Tilgaļu) Lielais akmens – kulta vieta atrodas Vandzenes pagasta ziemeļaustrumu daļā, Vandzenes – Valdemārpils lielceļa labajā pusē, ap 120 m dienvidrietumos Kalnu kapsētai. Pēc nostāstiem, kādreiz akmens tuvumā bijušas Tilgaļu mājas, un šeit it kā bijusi Tilgaļu baznīca. Ap 20 m no akmens augusi liela liepa, un kādreiz, kad to apkārtne aparta, esot bijušas […]

Kaļķleju Svētavots – kulta vieta atrodas Balgales pagastā, ap 1 km dienvidrietumos no bijušās Galtenes muižas, meža malā, pie Doru mājām. Tas iztek no 3 m dziļa padziļinājuma, veidojot dažus kvadrātmetrus lielu izteku, kura tālāk kā neliels strautiņš ietek Oksles upē. Precīzi noteikt, cik ilgu laiku avotu jau izmanto, bez plašākiem pētījumiem tā apkārtnē pagaidām […]

Bīlavu Velna laiva – senkapi atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales – Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā. 1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas […]

Dupurkalns – pilskalns atrodas Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils – Vandzenes ceļa labajā pusē, 250 m rietumos no Sasmakas ezera, pie estrādes. Pirmais plašāk to aprakstījis novadpētnieks T. Dzintarkalns 1924.gadā. Dupurkalns ir savrups, 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm. Plakumā (30 x 50 m) kultūrslānis nav konstatēts, nav vērojamas arī mākslīgi veidotu nocietinājumu […]

Basu Vilkatu akmens – kulta vieta atrodas Vandzenes pagasta austrumu daļā, ap 2 km dienvidrietumos no Uguņciema centra, mežniecības teritorijā, ap 1 km rietumos Klarnetu mājām. Par šo akmeni ir nostāsts, ka akmenī dzīvojot Vilkatis, kas naktī divpadsmitos un pusdienā divpadsmitos nākot ārā un ēdot cilvēkus. 1953./54.g. ziemā daļu no akmens atskaldīja Imanta Sudmaļa pieminekļa […]

Bašķiņkalns – pilskalns atrodas Valdemārpils lauku teritorijā ap 3 km uz ziemeļiem no bijušās Saslaukas muižas, ap 200 m austrumos no Kalnmaļu mājām. Pilskalns ierīkots savrupā, līdz 17 m augstā kalnā. Tā plakums nelīdzens, ap 20´40 m liels, ar kritumu uz dienvidu pusi. Šeit konstatēts ap 0,3-0,8 m biezs kultūrslānis. 1984.gadā, ņemot granti ceļa būves […]

Andumu ozols – kulta vieta atrodas Lībagu pagasta dienvidaustrumu daļā, ap 2 km dienvidaustrumos Mežītes pilskalnam. Tas atrodams, ja braucot pa Lībagu – Mērsraga šoseju aiz Mežītes pilskalna nogriežas pa labi, pa pirmo meža celiņu. No pagrieziena vēl jādodas ap 2 km, līdz nonāk meža izcirtumā, kurā atrodas minētais dižozols. Ozola apkārtmērs ir 5,35 m, […]